Augusta slepkavības Vecmuižā

Dodoties izmeklēt ielaušanos kādā Vecmuižas privātmājā, policijas izmeklētājs Ozols un praktikants Vilks nenojauš, ka ciematiņā nāksies atgriezties vēl vairākas reizes, turklāt nu jau nopietnāku noziegumu dēļ. Kādi pagātnes noslēpumi gan saista veiksmīgo uzņēmēju un vietējo mecenātu Zibertu, atvaļināto virsnieku Līdaku un māla suvenīru veidotāju Kalniņu ģimeni — ka to dēļ vērts nogalināt?

Atsauksmes

“Augusta slepkavības Vecmuižā” var notikt arī citā mēnesī — tad, kad jūs šo grāmatu lasīsiet. Garlaicīgi nebūs. Būs pārdomas un minējumi, kā jau tas, kriminālromānus lasot, ir. Ja slepkavības jau grāmatas virsrakstā ir daudzskaitlī, tad solītais arī nav ilgi jāgaida.

Minējumi būs ne tikai par to, kurš ir slepkava (visticamāk, ka viņš, vai ne? Tas ir tik uzkrītoši, nevar būt, ka tik vienkārši!), bet arī par to, kāpēc viens gadījums strauji seko otram. Vai kāds ko par daudz redzējis vai zinājis? Varbūt pēdas un noziegumu cēloņi meklējami pagātnē?

Aivars Eipurs

Miķela Lukstiņa romānu Augusta slepkavības Vecmuižā (2022) var uzskatīt par žanra tīrradni tādā nozīmē, ka tur ir gandrīz viss, kam klasiskā detektīvā pienākas būt.

Vilis Lācītis, Domuzīme (2025)

Ironisks detektīvstāsts, kas nemanāmi ievilk mistisku notikumu un pakaļdzīšanās epizodēs tā, ka, lasot, pazūd laika izjūta. Veiksmīgi savīta intriga, ko nevar uzreiz atšifrēt. Varētu sanākt labs kinogabals, jo tam ir visi priekšnosacījumi — spraigs stāsts, pievilcīgi policisti, aizdomīgi visi iesaistītie personāži…

Meldra Gailāne, grāmatu blogere